Zobārstniecība

 SIA "M. Bērziņa zobārstniecības privātprakse" dibināta 2000. gadā.

Uzņēmuma mērķis :

"Sniegt kvalitatīvus zobārstniecības pakalpojumus, izmantojot jaunākos sasniegumus un tehnoloģijas zobārstniecības nozarē. Nodrošināt augstu pacientu apkalpošanas servisu, piesaistot augsta līmeņa, kvalificētus speciālistus ilgtermiņā. Panākt maksimāli augstu pacientu apmierinātības līmeni, kļūt par līderiem, zobārstniecības nozarē Latvijā. ”

Astoņu gadu laikā uzņēmums veiksmīgi attīstījies, atvērtas divas modernas filiāles, Kuldīgā un Pārdaugavā.

No 2004. gada darbojas, Kuldīgas filiāle, kas nodrošina kvalitatīvus, zobārstniecības pakalpojumus, Kurzemes reģionā. Iespējams ārstēties pie profesionāliem speciālistiem no Rīgas. Uz vietas var veikt ne tikai zobu ārstēšanu, ķirurģiju, protezēšanu, bet arī zobu regulēšanu, implantēšanu. Protezēšana notiek sadarbībā ar vadošām zobu tehniskām laboratorijām, Rīgā.

2008. gada, maijā, durvis vēra Āgenskalna filiāle, kas ir modernākā Latvijā un var konkurēt ar citām augsta līmeņa zobārstniecības klīnikām, Eiropā un Pasaulē. Klīnika aprīkota ar inovatīvāmjaunākās paaudzes tehnoloģijām no vadošajiem Eiropas zobārstniecības iekārtu ražotājiem.

BĒRNU ZOBĀRSTNIECĪBA

            Lai gan pastāv uzskats, ka bērni vairumā gadījumu baidās no zobārsta, dzīvē pierādījies pretējais - daudz vairāk ir zobārstu, kuri baidās no bērniem, nekā bērni no zobārstiem. Pat, ja šāds apgalvojums izraisa smaidu, zināma patiesība tā tomēr ir. Neapšaubāmi, darbs ar jebkuru pacientu ir atbildīgs, tomēr attiecībā uz bērniem, šī atbildība būs dubulta. It sevišķi tas attiecināms uz mazajiem pacientiem, kuri zobārsta vai zobu higiēnista kabinetā ierodas pirmo reizi.

 

No pirmās vizītes ļoti lielā mērā atkarīgs, kādas būs mazā pacienta un viņa zobārsta turpmākās attiecības - vai tā būs draudzība daudzu gadu garumā vai bailes un neuzticēšanās?

 

Bet lai bērnam izveidotos draudzīgas, pozitīvas attiecības ar zobārstu, ne vienmēr tas būs atkarīgs tikai no zobārsta vai zobu higiēnista. Ļoti svarīga ir sadarbība ar vecākiem, jo ja vecākiem būs naidīga un noraidoša attieksme, visticamāk arī bērnam būs tāpat. Tāpēc pastāv daži pavisam vienkārši ieteikumi vecākiem, kuri plāno sava bērna pirmo vizīti uz zobārstniecības klīniku:

 

1. Svarīgi pirmo vizīti ieplānot savlaicīgi, t.i., nevis tad, kad zobiņš jau sācis sāpēt vai vecāki ir saskatījuši bērna zobos iespējamus bojājumus. Ideālā gadījumā, bērnam uz pirmo vizīti būtu jāierodas tad, kad nav vēl nekādu sūdzību par zobiņiem. Vēlamais vecums pirmajai vizītei būtu 2,5 - 3 gadi, bet ir situācijas, kad ārsta apmeklējums nepieciešams jau agrāk.
2. Vecākiem vajadzētu atturēties bērna klātbūtnē pārrunāt savu bērnības pieredzi, kas daudziem diemžēl nav tā patīkamākā. Bērns, it īpaši agrīnā vecumā, neapzināti pārņem vecāku emocijas, arī tās, kas saistītas ar zobārstu.
3. Pirms vizītes noteikti nevajadzētu stāstīt neko par urbšanu un špricītēm, kas nu nepavisam nesāpēs, jo adatiņa taču ir tik maza. Nepareiza ir arī taktika, kad vecāki saka : „Tev neko nedarīs!”, jo ja ārsts konstatēs, ka kāds zobiņš tomēr steidzami jālabo, bērns jutīsies piemānīts, un iespējams nākamajā reizē uzticēšanos panākt jau būs daudz grūtāk. Vispiemērotākais, ko vecāki pirms vizītes varētu savai atvasei izstāstīt ir apmēram šādi : „ Mēs rīt iesim pie zobārsta, kurš Tev saskaitīs zobiņus un pārbaudīs vai tie ir veseli, kā arī izstāstīs, kā pareizi zobiņus tīrīt”.
4. Vecākiem vajadzētu tomēr būt pacietīgiem un nevis pirmajā reizē mēģināt pierunāt bērnu un zobārstu salabot vislielāko caurumu, bet uzticēties dakterim, kura pieredze darbā ar bērniem ir pietiekama, lai izvērtētu, cik sarežģītas manipulācijas un kādā secībā veikt. Reizēm ir nepieciešamas pat vairākas vizītes, kurās nekāda nopietna ārstēšana netiek veikta, jo tāpat kā pieaugušie, arī bērni ir dažādi - daži ļoti viegli kontaktējas un iedraudzējas ar apkārtējiem, savukārt citiem nepieciešams daudz ilgāks laiks.

Bieži vien zobārstiem tiek uzdots jautājums:

 „Kāpēc piena zobi jālabo, tie taču tāpat izkritīs, un to vietā izaugs jauni?”

Protams, arī piena zobi ir jālabo, jo

 

1. Bojāti zobi sāp - gan piena, gan pastāvīgie.
2. Ja zobu bojājumi netiek savlaicīgi novērsti, tie kļūs arvien lielāki, un zobiņš būs jāizrauj. Savukārt, piena zobi ir tie, kas nodrošina pareizu žokļu augšanu un pastāvīgā sakodiena attīstību. Līdz ar to, agrīns piena zobu zaudējums veicinās nepareizu sakodiena attīstību, kura korekcijai turpmākajos gados būs nepieciešama dārga un sarežģīta ārstēšana.
3. Priekšzobu zaudējuma gadījumā bērns var sākt nepareizi runāt - „šļupstēt”.
4. Infekcija, ko rada bojāti piena zobi, var ietekmēt arī pastāvīgo zobu aizmetņus, līdz ar to jaunā zobiņa emalja var būt ar neglītiem plankumiem.

 

Nobeigumā vēl gribētu atgādināt visiem esošajiem un topošajiem pacientiem, ka zobu kopšanas līdzekļi kļūst arvien efektīvāki un ārstēšanas metodes arvien mazāk nepatīkamas. Tāpēc novēlu katram atrast zobu dakteri, kurš palīdzēs saglabāt veselīgu smaidu un dzīvesprieku!

 

Dr. Zane Bendika

„M. Bērziņa zobārstniecības prakses” bērnu zobārste.